Rakstniekam un māksliniekam Egilam Kalmem – 115

    Dzimis 1909.gada 16.augustā (pēc vecā stila – 3.augustā) Patkules pagasta “Vizuļos” kalpa Jāņa un viņa sievas Annas ģimenē. Mācījies Patkules četrklasīgajā pamatskolā. Kad tēvs, brīvības cīnītājs, 1923.gadā saņēma Sarkaņu pagastā 10 hektārus zemes, ģimene Siļķavas pusmuižā uzcēla divas ēkas, sauktas par “Lejzemniekiem”. Kalme turpināja divus gadus izglītoties kilometru attālajā Sarkaņu sešklasīgajā pamatskolā. Ģimenes rocība neļāva mācības turpināt Madonas ģimnāzijā, bet, izturējis iestājpārbaudījumus, viņš tika Rīgas Valsts tehnikumā, kur apguva elektrotehniku, tajā laikā attīstījās radio rūpniecība.
    Desmit gadus (1934–1944) Egils Kalme strādāja rūpnīcā “VEF”. Konstrukciju birojā tika rasētas fotoaparāta “Minokss” daļas, konstruēti radio aparāti un telefonu centrāles. Studējis Mākslas akadēmijā Rīgā no 1942.gada līdz 1944.gadam. Dzīvojot Rīgā, Kalme noorganizēja piecu vīru kapelu, kas spēlēja privātās viesībās un izbraukumos. Vēlākajos gados pa ziemas vakariem spēlēts arī dažos deju un kinoteātru orķestros.
    1944.gada februārī Egils Kalme iesaukts leģionā, bet augustā viņš 15.divīzijas sastāvā tika pārdislocēts uz Vāciju, izgāja apmācības un izdzīvoja kaujās Pomerānijā un pie Berlīnes. 1945.gada maijā 15.divīzijas atlikušie spēki padevās gūstā Rietumu sabiedrotajiem. Līdz 1946.gada martam E.Kalme bija kara gūstekņu nometnēs Vācijā un Beļģijā, bet 21.martā atlaists no gūsta.
    II pasaules kara izskaņā dislocēto latviešu karavīru apmācības vietā tapusi trīs cēlienu luga “Zelts”, kas tūlīt arī iestudēta un turpat izrādīta. Egila Kalmes literāro darbu vērtība ir leģionāru gaitu un likteņu atspoguļojums, dokumentāli atklājot vēsturiskos notikumus, kurus pārdzīvojis pats kara laikā un vēlāk Austrumvācijas bēgļu ceļos, par to lasāms romānā “Devītais vilnis”(1951) un “Brīvības ēnā”(1985). Divi Kalmes romāni – “Starp divām Jāņu naktīm” un “Brīvības ēnā” lasāmi arī angļu valodā.
    1951.gadā Egils Kalme emigrēja uz Ameriku un apmetās Ņujorkā. Strādājis par krāsotāju, mākslinieku, noformētāju, reizē mācoties pilsētas koledžas mākslas fakultātē. No 1952. līdz 1978.gadam notika pa divām E.Kalmes gleznu izstādēm kā Manhetenas koledžā, tā Bronksā. Viņš atkārtoti ar saviem darbiem piedalījies latviešu mākslinieku grupu izstādēs.
    Līdz ar Amerikas pavalstniecības iegūšanu 1957.gadā savu īsto vārdu Jānis Ozoliņš nomainīja uz Egils Kalme. Miris 1983.gada 13.februārī. Apbedīts Ketskilas latviešu Brāļu kapos.
     Viņa otrā sieva Eva Kalme 1995.–2004.gadam Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam nodevusi dažādus materiālus – rokrakstus, foto, dokumentus, grāmatas, mākslas oriģinālus un lietas (ap 400 krājuma vienību), kas vēstī par novadnieku Egilu Kalmi.
 Attēlā: Egils Kalme. Pašportrets. MNM 36199:2